![[info]](http://l-stat.livejournal.com/img/userinfo.gif?v=91.6){kind=small}
26. junijs
Pasaules tautam ir atskirigi religiozie, politiskie u.c. uzskati, bet, ja jauzrapjas uz kada pieminekla un jafocejas, tad te nu mes visi esam vienoti unisona. Si bilde man atgadinaja Bastejkalna puleeto zirdzina muguru. Cik dupshu to nav sildiijushi!
Jau dodos prom no darza. Pedejais skats no saniem uz dizhakmeni un torni.
Dodos debesskrapju virziena. Interesants dampis, domaju autobuss, izradijas kravas masina.
Tuvojos debesskrapjiem.
Visi zin, ka baznica atverot ziedojumu kastites, tas pilnas at pogaam. Latviesu joks.
Seit vietejie smaucas svetvieta sametot gruzhus.
Templi, svetvietas un lugasanasvietas, te uz katra stura, visas nemaz nebildeju.
Jau pavisam tuvu.
Ielas seit ir liklocu, skibas un greizas, tapec apmaldos trijaas priedees. Izskaidro celu vietejie ari ta, ka vienalga gruti saprast. Karte orientejas slikti. Vienkarsak ir paprasit kas si par ielu kadam veikalina vai bodites pardevejam. Pec tam pasam meginat atrast karte.
Esmu klat.
Izradas apaksejos stavos visadi sausmigi glauni veikali. Man bija bail ieiet, tur viss tik spozhsh un ceels. Kaut ko tadu pat gruti atrast uz 5. avenijas Nujorka. Tiesam! Ticiet! Esmu bijis NY kadas 5 reizes.
Tikai zagliigi nofoceju ieeju. Jo smalkaka vieta, jo kraashnaaks security formas terps, par to jau rakstīju.
Si vieta redzama ari google earth. Loti atgadina Kubu.
Mahatma Gandhi Road - vietejie to sauc par MG (emm dzhii) Road. Pa sho estakadi ripos metro. Paslaik esot viens vilciens vai viens vagons, bet laikam skraida tikai konstrukcijas kvalitates parbaudei.
Tur pat ap sturi - tirdzniecibas kvartals. Te samera daudz arzemnieku.
Tadas klust kajas pec apmeram 5-6 stundu chaposhanas.
Pa celam atklaju tirdzinu. Un kartejais "nofoce mani".
Sur-tur sadi auto izmeru ierobezotaji.
Majupcela uznaca lietus. .
Kaki seit ir retums.
27. junijs
Svētdienas rīts, bet uz manas ielas jau sastrēgums.
Te pat kaimiņos - Xerox frančīze.
Šādas mums te arī cūciņas. Pārāk bieži nav sastopamas. Pa ielu klejojot neesmu manījis.
Brīnišķīgais koks ar epifītiem, kuru panajīju šeit jau pašos sākumos. Atradu šo ar otro piegājienu, taču caur mašīnas logu nebiju pamanījis, ka šis aiz žoga. Kautkāda dārzniecība un šis izveidots kā paraugkoks. Tās pīckas, kuras karājas ir epifītkaktuss. Spriežot pēc pumpuru un noziedējušo ziedu samēra, šis tā pat kā mana naktskaraliene zied tikai naktī. Faktiski šis tāds baigi līdzīgais: http://en.wikipedia.org/wiki/Selenicereu
Es ar cieņu izturos pret visām reliģijām utt. tāpēc negribas zaimot ar saviem jociņiem. Vēl neesmu noskaidrojis, vai šīs raibās govis arī pieder Svēto kastai, bet lainuturkā, jāvairojas taču ir.
Atradu šādu tirgu. Liela kvartāla garumā. Bail samelot, bet varētu būt, ka tas vika kādu kilometru garš, varbūt mazāk.
Žurku inde mierīgi sadzīvo ar apģērbiem un produktiem.
Vēl viena peldošā grācija.
Pirmo reizi satiku indiešu albīni. Paskats dīvais - bālģībis, bet pēc caucasian neizskatās.
Te skats no majas. Turgus sākums, galu nevar redzēt
"Ziemassvētki" beigušies, jānovāc lampiņas.
Vietējā reklāma. Pirmo reizi redzēju bodi, kurā tirgo cūkgaļu. Rajonā bija samērā daudz musulmaņu, bet man liekas, ka cūkgaļu te vispār maz lieto arī citi.
Beidzot arī viens suns, kurš palūdza mani nofočēt uz tempļa fona.
Reta parādība - dakstiņu (!!!) divslīpu jumts!
Vēl vieni teicamnieki krāsu mācībā. Tas jau samērā truvu no mājām.
Šīs dienas otrais pārgājiens.
Un te sākas fotogrāfu Eldorado!!!!
Un liels risks veselībai.
Izplānoju maršrutu pēc kartes. Bet kartē jau nevar redzēt reālo situāciju, bet tā mani atveda uz vistrūcīgāko rajonu. Es domāju, ka zemāks pakāpiens ir tikai tie, kas vispār guļ uz ielas (vēlāk būs bilde).
Paskrienot uz priekšu laikam, pateikšu, ka pēc šī pārgājiena biju knock out. Nemaz nevajag apēst kaut ko netīru vai iedzert sliktu ūdeni, lai dabūtu vēdera vīrusu, pietiek tikai ar pastaigu, kuras galā netiek veikta dezinfekcija.
Ielas pats sākums.
Jau tālāk.
Vēl viens suns, kurš palūdza foto.
Tās tālākās mājas, tā pat kā nākošajā bildē, artodas Smiržupītes krastā.
Esmu izgājis cauri pirmajam "ciematam", neliela atelpa, jo te būvlaukums. Bet Smiržupīte taču!!!
No sākuma domāju, ka traktoriskts lūdz Dievu, bet laikam tomēr nē.
Otrais "ciemats" Te uz skatuves uzkāpj draudzīgie bērneļi. Ar milzīgu sajūsmu mani sagaida vietējā fankluba (manējā) priekšsēdis.
Nofočēju viņu arī priekš apliecības.
Laikam jau pēc šīs bildes, tev kļūst skaidrs, ka šis ir kristiešu rajons.
Man rupori asociējas ar Islāma kultūru, jo tie ir uz visiem minoretiem.
Sajūsmināts un nedomādams par infekcijām, dodos tālāk.
Smukas kazas, smukas krāsas.......mani laikam atlaistu no darba, ja uzzinātu, ka te biju un vēl to, ka man ļoti patika viss redzētais.
Izaugs skaistule, bet bez nākotnes visdrīzāk.
Mēdās gan te ne pārāk bieži. Pārsvarā vienkārši smaida un smejas.
Būtu laba bilde, ja masts nesakristu ar kapellas malu.
Pašas uzprasījās, pēc tam sakautrējās. Šī bija pirmā reize, kad sievietes uzprasījās uz foto.
Un te nu ir celovānu vai polietilēnu ēdošās kazas. Biju par šo fenomenu dzirdējis, taču pats ieraudzīju pirmo reizi.
Iela beidzās ar T veida krustojumu. Kur jūs? Es pa labi.
Vajadzētu jau nu atstāt vienu bildi, iespējams, ka pēdējo.
Te jau viss kvartāls gribēja nofočēties.
...
draudzīgas vakariņas.
Jau sāk aptrūkties vārdi, lai komentētu.
Esmu laukā no Eldorado rajona. Tas diezgan strauji pāriet "civilizācijā".
Lielveikalā viena otrai blakus reklamējas divas autofirmas - Nissan un Chevrole. Katrai savs piegājiens.
29. jūnijs
Iežogots parciņš, kurā nedrīkst:
- lietot alkoholu;
-smēķēt;
- lietot vai ēsr plastikātu;
- mētāt gružus;
- barot dzīvniekus;
- braukt ar velosipēdu;
- plūkt puķes;
- bojāt augus un kokus;
- sēdēt un staigāt pa zālāju;
- spēlēties;
- ēst.
30. jūnijs
Asiņainākā grāmata, ko jebkad esmu lasījis. Pilnīgs murgs ir tā senā un tagadējā pasaules vēsture.
Indiešu Rūpijas. Augšā pēdējās, modernākās.
Uz 2 Rs monētas "Victory!~", bet uz Rs 1 - "Vo!"
Interesanta ēka centrā. Apakšējā vidējā izbūvē pat ir trepes. Kam tās domātas?
Uz mana stūra guļ (nakšņo) divi kokoni - pēc izmēriem spriežot māte ar bērnu.
1. jūlijs
Līgani "mop" švabras kā astes kustinādamas peld mūsu oranžās zivtiņas - apkopējas.
Un tā visu dienu.
"This property belongs to Narayana Reddy & Brothers".
Šāds uzraksts ir divās vietās uz mājeles + uz norādes. Tas tieši pretī darbam. Cik reizes esmu gājis garām, vienmēr pa tukšo durvju ailu var redzēt gulšņājošus brazerus. Laikam dīkdienībā gaida, kad celsies nekustamo īpašumu cenas.
Centrālajā ielā visu laiku rit uzlabošanas darbi.
Proletārietes portrets.
Tur pat netālu, šķērsielā, pašlaik tiek būvētas 2 mājas un raktas kaut kādas tranšejas. Vietējie iedzīvotāji lepni par sava rajona labiekārtošanu.
Lienot iekšā mašīnu straumē ar roku jārāda "stop" zīme. Kā tas vecis ar puķaino galvu.
2. jūlijs
Mans pagaidu puķupods lieliski pieskaņots virtuves flīzēm. Šis Eņģeļspārna (Koraļļsarkanā begonija) spraudenis iesprostots skrituļslidas zābakā atceļoju no Latvijas. Vēl neesmu sagrābstījis zemi. Nez kā viņam patiks vietējā - sarkanā.
Puisis pašlaik laiž cukurniedres presē. Skaties uz pirkstien, ne vārnām!
Fīreram te arī būtu savs prieciņš.
Kā klājas Žurkas kung'?!
Ko klusē?
Tu guli?
Sapīpējies?
Nu guli, guli.
Čau.
Mana rozā māja.
3. jūlijs. Sestdiena.
Šodien plānoju apskatīt pilsētas galveno autoostu un dzelzceļa staciju, kā arī pirmo reizi braukt ar sabiedrisko transportu.
Šeit ir 2 veidu sab.tr-ts (pagaidām tikai autobusi) - valsts un privātais.
Šis ir privātais autobuss. Parasti tie ir vairāk nomālēti, kāda nu kuram gaume. Un privātajiem ir iekšā saucēji, kuri parasti brauc izkārušies pa vaļējām durvīm un pieturvietās skaļi klaigā. Mēģina iekliegt pēc iespējas vairāk pasažieru.
Autobusi lielākoties piebāzti, bet ne vienmēr.
Skolnieki spēlē basketbolu šlipsēs. Šī laikam smalka skola, kaut gan ārous kadra palika kādas 4 Norbas Aļfredovnas, kuru stāvvieta bija tur pat sporta laukumā.
Laimīgais vienīgās lodžijas īpašnieks.
Tuvojos autoostai.
Autoosta un dzelzceļa stacija no augšas izskatījās iespaidīgāk.
Te skati no zemākiem atmosfēras slāņiem.
Šis ir mans rajons ja salīdzina ar Rīgu - blakus autoosta, dzelzceļš un centrālais tirgus.
Saraksts trijās valodās.
Gaidītāji iekārtojas, kur vien ienāk prātā.
Žēl, ka govis neielaiž stacijā. Sanāktu varena bilde ar 3 gulētājiem.
Uz perona. Vilciena sastāvs ļoti garš. Rīgā sen tādi nav manīti.
Neinteresants skats no gājēju pārejas.
Sarīkoju pikniku uz tukša perona. Visas te sīkstas. Esmu taču cepis tās simtiem reižu, bet kā pazole sanāca pirmo reizi. Vēlāk tā pat.
Kas kopīgs LV un Indijas dzelzceļam?
Neglīti logo!
Mūsējais vēl ar cukuru norijams, šis - katastrofa.
Starpcitu, sliedes te izskatās platākas. LV mierīgi varu pārlekt no vienas uz otru un noturēt līdzsvaru, te acumērs teica - nemaz nemēģini!
Te viss apskatīts. Laika vēl gana, nolēmu doties uz Centrāltirgu.
Nekur tālu no stacijas netieku. Atļauju pierunāties uz tūri. Neesmu vēl rikšu provējis. Cena, ko šis prasa (Rs 20 = 24 santīmi) par piedāvāto maršrutu ir vairāk nekā laba!
Bet kur āķis?
Gaidu austrumniecisko viltību un mēģinu uzminēt kadu triku šis izspēlēs.
Pagaidām nekā.
Braucam garām gaumīgi iesaiņotam piemineklim. Šajā rakursā nevar redzēt, bet tam pat zobens bija ievīstīts plēvē.
Šādi izskatās skaitītāji, šis nav ieslēgts, jo mums bija konkrēts dīls.
Te, uz tilta, bezmaksas skats uz zirgu skriešanās sacīkstēm. Pilns ar lūriķiem. Te mūsu pirmā pietura.
Aizjoņo kavalērija, gandrīz visi dodas tālāk.
Nākošajā pieturā atklājas "āķis".
Taksists sāk stāstīt par brīnišķīgiem veikaliem, kuros var ļoti lēti un labi iepirkties.
Par katra veikala apmeklējumu viņš no īpašnieka saņem kuponu. Trīs šādi kuponi un viņam n-tais daudzums degvielas par velti.
Te nu mēs esam.
Kaut arī viņam skaidroju, ka es nemaz netaisos iepirkties, šis mēģina pierunāt - man jau nav jāiepērkas, galvenais ieiet bodē un kaut vai tikai par to viņš saņēms savu kuponu.
Pie pirmā veikala arī šķiramies.
Šobrīd spēlē Latvija vs Indija ir rezultāts 0:1.
Kaut arī esmu zaudējis, jūtos apmierināts, jo viena nacionālā īpatnība man ir zināma. Un es zināju, ka kaut kas būs, tagad zinu konkrēti vienu variantu.
Augstākā tiesa.
Parlamenta ēka.
Cubbon Park.
Te vairāk padomāts par autobraucējiem, jo kartē redzamās "līnijas" ir ceļi nevis gājēju ietves.
Parks liels - dažās vietās mežonīgs, kur var klaiņot starp bambusu un koku, krūmu puduriem kā ienāk prātā, dažviet iežogots ar grants taciņām un soliņiem.
Lielie koki numurēti :)
Galvenā pilsētas bibliotēka. Tur pat parkā.
Viens no pieminētajiem bambusu puduriem. Šie bija virs 15 m gari. Apakšā, labajā pusē, starp bambusu var manīt kaut kādu vietējo glūniķi - laikam brīvprātīgasi (vai algotais) kārtības sargs. Viņš mani izspiegoja.
Šī suga aug ļoti blīvos puduros.
Pamazām tuvojos tirgum. Jau n-tos kvartālus pirms tā sākas ļoti dzīva tirdzniecība.
Trīs dažāda vecuma un kalibra grācijas peld pa ielas vidu. Un neviens braucējs nedusmojas.
Arī veči, izrādās, nesā viskautko uz galvas. Te divi kārtējie "nobildē mūs" eksemplāri. Šodien 4-5 uzprasījās. Vecuma diapazons kā redzat, plašs.
Man tagad tikai pieleca, ka neesmu redzējis zirgus, izņemot tos hipodromā. Taču vērši nav retums.
Pārsvarā šeit ir elektriskās cukurniedru "sulspiedes". Ar roku darbināmās esmu redzējis tikai pāris. Tad bosam palīdz kāds puišelis (dēls?).
Te nu ap stūri ir VIŅŠ - Centrāltirgus!
Izejot cauri tirgum sapratu, ka šī ir aizmugures ieeja.
Ārējās veikalsētas iekšpusē vairākstāvu celtne. Dodos lejā.
Pirmais iespaids par tirgu - šeit pārdod un taisa tikai ziedu virtenes kulta u.c. rituāliem.
Izrādās, tirgo arī citas preces.
Šī ir centrālā ieeja.
Apskatījos ieeju, gribu atgriezties atpakaļ tirgū, bet govs neļauj. Lūdz nofočēt.
bumbu tirgotājs.
Atnācu vēlreiz līdz šejienei, bet jau pa citu stāvu. Došos mājās.
Meslu piedzinējas, mēslu piegādātājas.
Cik var ēst atkritumu kaudzēs un mizkastēs?!
Kamēr saimnieks novērsies, šī panašķojās ar sīpoliem. Apēda trīs, tad šo pamanīja kaimiņš un ļoti taktiski palūdza aiziet.
Fonā guļ vecis ar baigo ēkuli.
Nofočē mūs. Ieliku tikai tapēc, ka vecim pa labi micē ietamborēti ausekļi. Radinieks!
Ja tirgo tādus dzelžus, jānēsā aizsargķivere!
Pastkaste.
Pa ceļam uz mājām, Jaunava Marija (?) kuģī.
4. jūlijs. Svētdiena.
Šodien plānoju doties uz Bannerghatta National Park.
Izklausās daudzsološi. Tas atrodas apmēram 20 km aiz pilsētas - jāpērk dārgā biļete - Rs 20 (24 santīmi). Pa pilsētu braciens maksā 11 Rūpijas - 12-13 santīmi.
Tas ar lēto galu (autobuss kā šajā bildē). Smalkai buss ar gaisa kondecionieri maksā (šajā maršrutā Rs 45).
Pa kreisi lētais, pa labi dārgie busi.
Pilsētnieki sabraukuši uz parku.
Sanāk aplauziens.
Gribēju paņemt garo pastaigu, bet izrādās, ka tā notiek tikai tad, ja savācas 10 cilvēku grupa.
Mazliet sapīkstu.
Labi, aiziešu uz Zoo, jo esmu uz šejieni kratījies 45 minūtes (20 km).
Baltos pāvus vēl nekad neesmu ne redzējis, ne dzirdējis par tiem. Vismaz kāds labums.
Un te dzīvo arī Dambo. Iespaidīgi mambusi!
Man te jau sāk patikt, jo te dzīvo ne tikai multenis Dambo, bet arī Čarlijs Čaplins!
Kas tur rakstīts nesaprotu, bet vēstījuma ziņa ir skaidra.
Un viņi ir iesprostojuši mūsu stārķi!!!
Brīvību LATVIJAI!!!
Ja šim piesietu pie kājas vēstuli un palaistu brīvībā, tas noteikti nogādāju jums ziņu tā pat kā pasta balodis.
Šis viņa radinieks, uz šiltes bija rakstīts "Colored stork"
Dodos mājās. Pa ceļam vēl pavēroju kā sacenšas vēdināšanā kukurūzas cepēji.
Pa ceļam piesējās divas ubadzes. Sekoja man līdzi pat iekšā autobusā. Minūtes piecas vēl mēģināja izpiest no manis kādu kapeiku. Piedodiet, šoreiz nē.
Mājupceļā baisākais štoperis autobusā. Knapi izspraucos ārā savā pieturā.
5. jūlijs. Pirmdiena.
Šodien vispārējais Indijas streiks. Mums brīvdiena.
Bangalorē viss beidzās bez baigiem ekscesiem. Nezkapēc par šo pasākumu nekas netika ziņots LV TV un radio. Tomēr nopietns visas valsts mēroga pasākums.
Nenocietos, izgāju paskatīties, kas notiek. Nenotiek (notiek) gandrīz nekas.
Lielā iela neredzēti tukša. Šodien nekādas indiešu ruletes.
Gandrīz visi veikali slēgti
Skaistums un daile gan nestreiko, tie kā vienmēr strādā priecēdami mūs.
Šeit es šad tad iekodu pirms pats sāku cept un šmorēt. Arī šie šodien streiko.
Telefona līnijas trādā. Sakaru nodrošinātāji strādā.
Vakarā atkal pabāzu laukā degunu.
Tā it kā nekas nebūtu noticis - viss atvērts, viss strādā, tikai nedaudz mazāk transporta uz ielas.
Jā, svētdien, kaut arī bija streiks, pie manis atnāca kabeļveči un pieslēdza TV.
7. jūlijs.
Pirmā mācību nedēļā. Iepazīšanās veidojot kopīgus projektus. Kā mūs dzina uz kolhoziem - tā teikt - iepazīties un tautsaimniecībai nodeva.
Grupā (jauktajā komandā) apmēram 5 cilvēki.
Citi strādā.
Citi slinko.
Citi (-as) diriģē.
Grūti viņus fočēt, jo visi tādi tumši.
Te jautrībai krāsiņas no balkona.
Čaļa rokas izskatās kā sievietes.
Čalis ir no Maldvīnu salām.
8. jūlijs.
Mūsu balkons, ēdnīca, pīpētava, atpūtas vieta.
Man šāds strīpains krekliņš bija bērnībā.
Strīpas šogad laikam modē.
Moa no Nepālas jūs jau pazīstat.
Šajā komandā laikam vairāk patrāpījušies interjeristi, jo viņi izmanto visu klasi. Izskatās, ka tur būs bārs pludmalē. Okeāns, pludmale, palmas tiks projecētas uz sienas. Ko viņas tur līmē, nezinu. Varbūt zvejnieka tīkls?
9. jūlijs.
Visi instrumenti labi. Šie ķēpājās ar eļļas krāsām, pēc tam izamisuši pa skolu meklēja šķaidītāju. Vispār nevar teikt izamisuši, jo te cilvēki nestreso. Viss notika mierīgi. :)
...
Projekta realizācijas pēdējā diena. Par to var arī iedzert tukšus kausus.
...
atkal ...
un vēl ... (trīspunki - daudzpunkti). Kā teica bijušais kolēģis A. Stavro - ja tekstā liet daudzpunktus - tas norāda uz rakstnieka vājumu.
Tagad tumšākās telpās.
Pusdienlaikā izmetu līkumu ap skolu. Satiku 5 vīriešus, divi neietilpa kadrā.
Vecis klīda pa ielu, līdz atrada savam kreklam pieskaņotu guļvietu. Daudzi te diendusā pagulšņā uz ielām.
Kundzīte neguļ, vēro apkārtni.
Šis puisis man atgādina to čali no seriāla "Lost". Kas skatījās, sapratīs.
Rīt sestdiena, vēl nezinu, kurp došos.
Turpinājums: http://snorke-indija.blogspot.com/2010/0
Iepriekšējā daļa: http://5metrov.livejournal.com/953.html
